2023.gada 16.martā nodibinājums "Smart minds" tiešsaistē organizēja diskusiju par pieaugušo izglītības veicināšanu pašvaldībās. 

Diskusijā tika prezentēti pieaugušo izglītībā iesaistīto personu aptaujas, kura tika veikta 2023.gada februārī, rezultāti:

1)  67,6% respondenti atbalstīja viedokli, ka, lai pieaugušo apmācībā iesaistītu vairāk pieaugušo, ir jāstiprina pieaugušo koordinācija pašvaldību līmenī.

2) 73% uzskata, ka pieaugušo iesaisti mācībās var uzlabot - veicinot mūžizglītības kultūru, informējot sabiedrību par pieaugušo izglītības nepieciešamību un lomu; 67,6% - nodrošinot vienotu publisku informācijas portālu par pieaugušo izglītības iespējām un 64,9% - sniedzot mērķtiecīgu, informatīvu atbalstu par izglītības iespējām vietējā pašvaldībā un ārpus tās.

3) 36,1% uzskata, ka visefektīvākais informācijas izplatīšanas veids par pieaugušo izglītības iespējām būtu vienota publiska informācijas portāla par izglītības ieguves iespējām esamība, kamēr 33,3% uzskata, ka izglītības iestādes ir visefektīvākais izplatīšanas veids; 25% - pieaugušo izglītības koordinatori.

4) 67,8% uzskata, ka maksimālais brauciena attālums pieaugušajam, lai nokļūtu uz mācībām tuvākajā izglītības iestādē, ir līdz 15 km.

5) 75,6% uzskata, ka maksimālais brauciena attālums bezdarbniekam, lai nokļūtu uz mācībām tuvākajā izglītības iestādē, ir līdz 15 km.

6) 73% respondentu uzskata, ka ir nepieciešama mācību centra izveide pieaugušajiem pašvaldības līmenī.

7) 67,6% respondentu uzskata, ka pieaugušo izglītības koordinatoram vietējā pašvaldībā būtu jāstrādā ar pieaugušo izglītības atbalstu.

8) viedoklis dalījās par pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzību pašvaldībā īstenotajām programmām, dominēja viedoklis, ka kvalitāte ir jāuzrauga gan pašvaldībai, gan mācību centriem/ izglītības iestādēm, gan valsts iestādēm.

9) Kā visneaizsargātākās pieaugušo grupas, kuriem visvairāk nepieciešamas mācības nodarbinātības uzlabošanai tika minētas  - pieaugušie lauku reģionos (64,9%), Pieaugušie ar zemu izglītību (pamatizglītība un vispārējā izglītība) ((64,9%), Pieaugušie vecumā no 55+ gadiem (62,2%).

10) 75,7% respondentu norāda, ka tieši cilvēka atbalsts (pieaugušo izglītības koordinators, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālists u.tml.) ir labākais veids, kā visneaizsargātākajai pieaugušo grupai atrast informāciju par piedāvātajām mācību programmām.

11) 100% respondentu uzskata, ka pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoriem  ir jābūt sadarbībai  ar Pašvaldības sociālo dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Diskusijas  laikā tika pārrunāti jautājumi, kā pašvaldības speciālisti sniedz informāciju pašvaldības iedzīvotājiem, viedokļi par pieaugušo mācību centriem pašvaldībā, kā sniegt atbalstu  visneaizsargātākajām grupām, par vienotā informācijas portāla par izglītību nepieciešamību, sadarbību starp iestādēm (pašvaldības izglītības speciālisti, sociālais dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra). Diskusijā pašvaldību pieaugušo izglītības koordinācijā atbildīgās personas dalījās ar savu pieredzi, kā tās veicina pieaugušo izglītību novadā un konkrētajā pagastā.

Jelgavas novadā pieaugušo izglītības atbalsta sistēma veidota pēc iespējas tuvāk tās iedzīvotājam jeb katrā pagastā. Izglītības speciālisti apzina gan uzņēmumu, gan vietējo iedzīvotāju mācību vajadzības un meklē risinājumus, lai palīdzētu pieaugušajiem nepieciešamās prasmes apgūt. Piemēram, Restauratoru centrā tika izveidotas mācības pieaugušiem par restaurāciju tieši pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas.

Rīgas valstspilsētā darbojas Rīgas domes izglītības informācijas metodiskais centrs, kurš iedzīvotājiem sniedz informāciju par izglītības iespējām sadarbojoties ar bibliotēkām, izglītības iestādēm, caur pašvaldības tīmekļa vietni, bukletiem un sadarbībā ar sociālo dienestu.

Smiltenes novadā izglītības speciālisti sadarbojas ar sociālo dienestu, Bāriņtiesu, skolām un bibliotēkām. Tika uzsvērta vienotas pieejas nepieciešamība pieaugušo koordinācijā  visos Latvijas novados. Tādēļ nepieciešams diskusijās par pieaugušo izglītības nozīmi novada attīstībā un pašvaldības funkcijām pieaugušo izglītības koordinācijā piesaistīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas ir atbildīgs par pašvaldību tīklu. Smiltenes novadā ir veikta aptauja par iedzīvotāju vajadzībām. Pašvaldības līmenī ir izpratne par pieaugušo izglītības koordinatora nepieciešamību, tomēr valstiskā līmenī nepieciešams profesijas kods amata klasifikācijai. Šobrīd notiek diskusijas, ka šī pieaugušo izglītības koordinators ir nepieciešams katrā pašvaldībā, tomēr amata klasifikācijai, darba pienākumiem un uzdevumiem ir jābūt sakārtotiem valstiskā līmenī.  

Augšdaugavas novadā pieaugušo izglītības koordinatoriem ir laba sadarbība ar sociālo dienestu, kas strādā ar sociālā riska grupām. Sociālais dienests aktīvi sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Tomēr, secina, ka nav sakārtota sistēma valsts līmenī, ir vajadzīgi normatīvie akti, kas noteiktu konkrētu atbildības loku. Tiek uzsvērta sabiedrības izglītošanas nepieciešamība par mācību nozīmi un to ietekmi uz nodarbinātību. Novada iedzīvotāju prasmju un nodarbināmības uzlabošana ļoti nepieciešama novadu attīstībai.

Notika diskusija par kvalitātes uzraudzību neformālās izglītības programmām. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis informēja Izglītības likumā ir noteiktas prasības neformālās izglītības programmas izveidē un tās ir - sasniedzamie mācīšanās rezultāti, jābūt noteiktai izglītības apguves formai, valodai, saturam, apjomam un īstenošanai nepieciešamajiem materiāliem un intelektuālajiem resursiem. Papildus šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes, kas noteiktu vienotas prasības neformālās izglītības programmas atļaujas piešķiršanai. Pašvaldību pārstāvji norāda nepieciešamību noteikumu projektā noteikt kritērijus atļaujas anulēšanai un atteikumam. Norāda uz pašvaldību ierobežoto kapacitāti pieaugušo izglītības sniedzēju uzraudzības veikšanā. Tiek diskutēts, kā stiprināt sabiedrības zināšanu līmeni par kvalitātes nosacījumiem neformālajā izglītībā, jo pieaugušo izglītībā iesaistītie kā pakalpojuma saņēmēji ir galvenie kvalitātes vērtētāji.

Galvenie secinājumi:

• Pieaugušo izglītības koordinatoru amats ir jānosaka Profesiju klasifikatorā, piešķirot profesijas kodu.
• Diskusijās par pieaugušo izglītības koordināciju ir jāiesaista VARAM kā galvenajai atbildīgajai ministrijai par pašvaldību tīklu, lai veidotu vienotu pieeju visās pašvaldībās.
• Pieaugušo izglītības koordinatori ir nepieciešami, lai apzinātu gan uzņēmumu, gan vietējo iedzīvotāju mācību vajadzības un meklē risinājumus, lai palīdzētu pieaugušajiem nepieciešamās prasmes apgūt pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.
• Pieaugušo izglītības koordinatoru sadarbība ar pašvaldības sociālo dienestu un citām iesaistītajām iestādēm ir jāspēcina, īpaši neaizsargāto grupu informēšanā par izglītības iespējām.
• Pieaugušo izglītības veicināšanā ir nepieciešams veidot vienotu informāciju portālu par izglītības iespējām un organizēt kampaņas, inforgrafikas par mācību lomu prasmju un nodarbināmības uzlabošanā.

Diskusija tika organizēta Erasmus+ projekta "Jaunu pieaugušo izglītības iespēju veicināšana vietējā līmenī" (Nr.2021-1-LV01-KA210-ADU-000034001) ietvaros.